Publicēšanas datums: 2024-09-04

Inter Cars Latvija cilvēkresursu vadītāja - attieksmei darbā ir svarīgākā loma

“Pareizā attieksme” ir vārdu salikums, kas dažādos rakursos un aspektos sarunā ar Anitu Rusku, Inter Cars Latvija cilvēkresursu vadītāju, izskan vairākkārt. Viņa ir cilvēks, kas uzņēmumā rūpējas par personālu jau vairāk nekā desmit gadus.


Katru uzņēmumu, pirmkārt, veido cilvēki - darbinieki. Jūs esat "cilvēkresursu vadītāja", turklāt šajā uzņēmumā jau desmit gadus! Kas Jūsuprāt, veido spēcīgu un veselīgu vidi uzņēmumā?

Ja runā par uzņēmumu kopumā, pamatā to veido šis “cilvēkresurss”  – cilvēki. Protams, mēs varam runāt par tehnoloģiju atbalstu, mākslīgā intelekta arvien straujāku ienākšanu ikdienā, taču cilvēki, kolēģi, ar kuriem varam sastrādāties, būt profesionāli kopā uz viena viļņa, ir pamatu pamats.

Darbiniekos vissvarīgākais ir attieksme – gan profesionāli pret darbu, saviem uzdevumiem, pienākumiem, pret uzņēmumu kopumā un viennozīmīgi – pret saviem kolēģiem. Tas viss veido vidi, kurā strādājam, un bez šīs attieksmes, manuprāt, pozitīva darba vide nav iespējama.

10 gadi mūsdienās nav mazs laika sprīdis, ko pavadīt vienā darbavietā… Kas ir tā zelta formula ilgtspējīgai darbinieka un uzņēmuma sadarbībai?

Es domāju, ka katram darbiniekam, pat vismotivētākajam, var uznākt brīdis, kad viņš jūtas noguris un uznāk vēlme darba dzīvē ieviest pārmaiņas – tas ir normāli. Inter Cars Latvija aptuveni divas trešdaļas no visiem darbiniekiem ir tie, kas uzņēmumā strādā vairāk kā trīs četrus gadus – mūsdienās šo varētu uzskatīt par gana nopietnu posmu vienā darba vietā. Kas notur cilvēkus? Es domāju, ka tas ir kopums - patīk nozare, kurā darbojas, ir daudz profesionālu izaicinājumu, nekad nav garlaicīgi, izaugsme, stabilitāte un, protams, kolektīvs. Mūsu nodaļu vadītāju un vadības attiecības ar kolēģiem ir balstītas sadarbībā, netiek kultivēta un praktizēta vertikālu pavēļu vadības forma. Turklāt tāda sadarbība nobriest tieši ar gadiem, un kopā ar citu nodaļu vadītājiem vienmēr domājam, kā veicināt un saglabāt šo sadarbības un domu apmaiņas spēju.

Jāteic, ka liela nozīme ir arī tam, ka gluži dabiski esam atgriezušies pie darba birojā. Uzņēmumā pastāv iespēja strādāt attālināti un tā tiek arī izmantota, tomēr, manuprāt, klātbūtne rada lielāku saikni ar uzņēmumu un kolēģiem. 


Arī Jūsu iepriekšējā pieredze līdzīgā amatā bija saistīta ar auto-moto nozari… Likumsakarība vai nejaušība?

Es tiešām ļoti labi jūtos šajā auto-moto nozarē. Man tā ir saprotama un zināma, jo kopumā tajā darbojos vairāk kā 20 gadus. Zināšanas par šo jomu palīdz saprast un domāt arī par to, kādas tendences nozarē varētu būt nākotnē un kā tā varētu attīstīties.

Nereti cilvēkresursu vadītāja darbs ir apvīts ar dažādiem mītiem! Kāds ir šis darbs ikdienā?

Faktiski katra diena ir ļoti atšķirīga - kādu dienu vairāk ir darbs pie datora, atskaites, dalība projektos, kas saistīti arī ar starptautisko Inter Cars saimi utt. Un tad noteikti ir ikdienas sadarbība ar kolēģiem, kas ir ļoti dažāda.

Jāteic, ka arī par auto nozari pastāv diezgan daudz mītu! Piemēram, tas, ka tā ir vīriešu pasaule..

Pirms vairākiem gadiem es, varbūt, pat šim apgalvojumam piekristu. Jā, un mūsu kolektīvā skaitliski aizvien vairāk ir vīriešu. Taču tas nenozīmē, ka mēs nemaināmies, turklāt tās dāmas, kas darbojas auto-moto nozarē, ir ļoti zinošas un jaudīgas. Te jāpiemin mūsu moto-veikala kolēģi Patrīciju (Greidāne – red.), kas ar savām zināšanām par moto tehniskajām lietām var sniegt ļoti vērtīgus padomus moto cienītājiem, tāpat dāmas, kas arvien aktīvāk piesaka sevi autosportā, un jaunietes, kuras apgūst automehāniķa profesiju un, kas, pēdējos gados, arvien aktīvāk piedalās Jauno automehāniķu konkursā, kur līdz šim piedalijās tikai puiši…

Starp citu, arī tas, ka cilvēkresursus parasti vada sievietes, ir mīts, jo daudzos uzņēmumos mani kolēģi ir kungi.

Sarunu noslēdzot – kas ir tas lielākais gandarījums darbā?

Lielākais gandarījums – noteikti atkārtošos – tie ir mani kolēģi, ar kuriem es strādāju ikdienā, kuri priecē gan ar savu profesionalitāti, gan ar attieksmi kopumā un par to es viņiem vēlos pateikt lielu paldies!