2026-07-02
“Inter Cars” Valmieras filiāles vadītājs: Neprasīt no citiem vairāk, nekā pats var izdarīt
2025-06-18
“Nav runas par veiksmi. Te ir tikai un vienīgi 100% darbs,” par darbu autonozarē un “Inter Cars” Valmieras filiālē saka tās vadītājs Sigvards Reke. Zīmīgi, ka šogad filiāle svin 10 gadu jubileju, un tas šo pārliecību tikai apstiprina. Valmieras stāsts nav par veiksmi, bet gan par cilvēkiem, spēju novērtēt vienam otru, savstarpējo cieņu un gadiem krātu pieredzi.
Valmieras filiāles vadītāja amatu esat pārmantojis no iepriekšējā vadītāja. Pastāstiet, kā iepriekšējais darbs Jūs atveda uz “Inter Cars”?
Tas bija negaidīts, bet labs pavērsiens manā dzīvē. Uz “Inter Cars” atnācu no kādreizējā konkurenta, kad vienā brīdī ar toreizējo tirdzniecības vadītāju sapratām, ka mūsu ceļi šķiras. Savā pēdējā darba dienā, vedot preci klientam, sastapu tā laika “Inter Cars” Valmieras filiāles vadītāju Aivaru. Klients mūs iepazīstināja, apmēram tā: “Klausies, šis čalis tagad nestrādā vairs. Varbūt jums vajag?” un drīz jau notika darba pārrunas. Vēl pēc pāris dienām jau biju darbā, bet tagad “Inter Cars” strādāju jau astoņus gadus. To viegli atcerēties, jo, kad sāku, manam dēlam bija trīs mēneši.
Pats esat lielāko daļu filiāles pastāvēšanas laika strādājis un redzējis tās attīstību. Kā jūs vērtējat – vai tieši ilggadējie darbinieki ir tie, kuri palīdz nodrošināt stabilitāti komandā?
Zināmā mērā, jā. Viņi atceras nianses, kas citiem var aizmirsties, bet “Inter Cars” ir strauji augošs uzņēmums, un pārmaiņas notiek teju katru mēnesi. Ja veterāni nepielāgojas, viņi iestrēgst pagātnē. Uz veciem lauriem tālu netiksi.
No sākotnējā komandas sastāva šobrīd palikuši daži – arī es nu jau skaitos veterāns. Mēs cenšamies saglabāt darbiniekus, ļaujot viņiem rotēt starp amatiem, apgūt jaunas prasmes un ieviest pārmaiņas. Īpaši augstu vērtējam kolēģus no pašiem filiāles pirmsākumiem – mūsu kasiere Dace, kravas nodaļas vadītājs Guntis un tirdzniecības pārstāvis Aivars.
Kāda ir “Inter Cars” Valmieras filiāles loma reģionā?
Valmieras filiāle ir būtiska Vidzemes reģiona autoservisiem, uzņēmumiem. Šādi varam stiprināt saikni ar klientiem, veidot ilgtspējīgu attīstību nozarē. Mums pašiem regulāri notiek apmācības, tādēļ “Inter Cars” spēj ne tikai piegādāt rezerves daļas, bet arī sniegt tehnisko atbalstu un praktiskus risinājumus, esot par uzticamu sabiedroto ikdienā uzņēmumiem mūsu reģionā.
Vai filiāles darbā ir kāds veiksmes faktors?
Nav nekādas veiksmes, tikai 100% darbs. Atceros, kad sāku strādāt, īpašas saliedētības sajūtas nebija – katrs darīja savu, bija pats par sevi. Savukārt, tagad jebkurš darbinieks var aizvietot jebkuru. Mēs samērā bieži rotējam pozīcijas – šoferi, pārdevēji var kļūt par noliktavas darbiniekiem. Neaizpildām vakances uz papīra, bet meklējam piemērotāko lomu konkrētajam cilvēkam. Katram tas talants ir, tikai jāatrod īstā vieta.
Vai šāda pieeja veicina komandas saliedētību? Vai cilvēki nejūtas apmaldījušies – ka atnākuši uz vienu darbu, bet dara ko citu?
Konkrētas saliedētību veicinošas formulas īsti nav. Vienkārši, jārunā ar cilvēkiem, nedrīkst ignorēt. Ja pārdevējs domā: “Ko tad tas noliktavas darbinieks tur dara?”, es saku: “Okei, ņem skeneri un pastrādā dienu noliktavā!” Kad to izdara, pārdevējam rodas cieņa pret noliktavas darbinieku, jo nemaz nav tik viegli.
Vai arī, ja redzu, ka jaunais darbinieks netiek ar darbu galā, pats pieeju un parādu, kā izdarīt. Vēl arī interesējamies, ko viņš iepriekš darījis un kas viņu interesē, jo tā bieži atrodam piemērotāku pozīciju, kur var parādīt labākos rezultātus.
Tas izklausās pēc īstas stratēģiskas komandas vadības.
Tā ir – kā hokeja komandā. Katram jāzina, ko iepriekšējais darīja, un jābūt gatavam ieņemt viņa vietu. Nedrīkst būt “nezināju, nemācēju, nedarīšu”. Jāzina, pie kā vērsties pēc palīdzības.
Kas jums pašam ir vissvarīgākais Valmieras filiāles vadībā?
Neprasīt no citiem vairāk, nekā esmu gatavs pats darīt. Nedrīkstu lūgt šoferim pārkāpt ātrumu, lai ātrāk piegādātu preci, ja pats to nedarītu. Jārāda piemērs – jābūt precīzam, atbildīgam, klātesošam. Tikai tad kolēģi pieņem un seko.
Dekāde aiz muguras, bet darbs turpinās. Ko novēlēsiet saviem Valmieras kolēģiem šajā jubilejas gadā?
Ko es varu novēlēt - turpināt tikpat cītīgi strādāt, būt tikpat atraktīviem, kādi esam bijuši visus šos gadus, un nevienā brīdī nenolaist rokas – ne darbā, ne brīvajā laikā, ne savā dzīvē.
Valmieras filiāles vadītāja amatu esat pārmantojis no iepriekšējā vadītāja. Pastāstiet, kā iepriekšējais darbs Jūs atveda uz “Inter Cars”?
Tas bija negaidīts, bet labs pavērsiens manā dzīvē. Uz “Inter Cars” atnācu no kādreizējā konkurenta, kad vienā brīdī ar toreizējo tirdzniecības vadītāju sapratām, ka mūsu ceļi šķiras. Savā pēdējā darba dienā, vedot preci klientam, sastapu tā laika “Inter Cars” Valmieras filiāles vadītāju Aivaru. Klients mūs iepazīstināja, apmēram tā: “Klausies, šis čalis tagad nestrādā vairs. Varbūt jums vajag?” un drīz jau notika darba pārrunas. Vēl pēc pāris dienām jau biju darbā, bet tagad “Inter Cars” strādāju jau astoņus gadus. To viegli atcerēties, jo, kad sāku, manam dēlam bija trīs mēneši.
Pats esat lielāko daļu filiāles pastāvēšanas laika strādājis un redzējis tās attīstību. Kā jūs vērtējat – vai tieši ilggadējie darbinieki ir tie, kuri palīdz nodrošināt stabilitāti komandā?
Zināmā mērā, jā. Viņi atceras nianses, kas citiem var aizmirsties, bet “Inter Cars” ir strauji augošs uzņēmums, un pārmaiņas notiek teju katru mēnesi. Ja veterāni nepielāgojas, viņi iestrēgst pagātnē. Uz veciem lauriem tālu netiksi.
No sākotnējā komandas sastāva šobrīd palikuši daži – arī es nu jau skaitos veterāns. Mēs cenšamies saglabāt darbiniekus, ļaujot viņiem rotēt starp amatiem, apgūt jaunas prasmes un ieviest pārmaiņas. Īpaši augstu vērtējam kolēģus no pašiem filiāles pirmsākumiem – mūsu kasiere Dace, kravas nodaļas vadītājs Guntis un tirdzniecības pārstāvis Aivars.
Kāda ir “Inter Cars” Valmieras filiāles loma reģionā?
Valmieras filiāle ir būtiska Vidzemes reģiona autoservisiem, uzņēmumiem. Šādi varam stiprināt saikni ar klientiem, veidot ilgtspējīgu attīstību nozarē. Mums pašiem regulāri notiek apmācības, tādēļ “Inter Cars” spēj ne tikai piegādāt rezerves daļas, bet arī sniegt tehnisko atbalstu un praktiskus risinājumus, esot par uzticamu sabiedroto ikdienā uzņēmumiem mūsu reģionā.
Vai filiāles darbā ir kāds veiksmes faktors?
Nav nekādas veiksmes, tikai 100% darbs. Atceros, kad sāku strādāt, īpašas saliedētības sajūtas nebija – katrs darīja savu, bija pats par sevi. Savukārt, tagad jebkurš darbinieks var aizvietot jebkuru. Mēs samērā bieži rotējam pozīcijas – šoferi, pārdevēji var kļūt par noliktavas darbiniekiem. Neaizpildām vakances uz papīra, bet meklējam piemērotāko lomu konkrētajam cilvēkam. Katram tas talants ir, tikai jāatrod īstā vieta.
Vai šāda pieeja veicina komandas saliedētību? Vai cilvēki nejūtas apmaldījušies – ka atnākuši uz vienu darbu, bet dara ko citu?
Konkrētas saliedētību veicinošas formulas īsti nav. Vienkārši, jārunā ar cilvēkiem, nedrīkst ignorēt. Ja pārdevējs domā: “Ko tad tas noliktavas darbinieks tur dara?”, es saku: “Okei, ņem skeneri un pastrādā dienu noliktavā!” Kad to izdara, pārdevējam rodas cieņa pret noliktavas darbinieku, jo nemaz nav tik viegli.
Vai arī, ja redzu, ka jaunais darbinieks netiek ar darbu galā, pats pieeju un parādu, kā izdarīt. Vēl arī interesējamies, ko viņš iepriekš darījis un kas viņu interesē, jo tā bieži atrodam piemērotāku pozīciju, kur var parādīt labākos rezultātus.
Tas izklausās pēc īstas stratēģiskas komandas vadības.
Tā ir – kā hokeja komandā. Katram jāzina, ko iepriekšējais darīja, un jābūt gatavam ieņemt viņa vietu. Nedrīkst būt “nezināju, nemācēju, nedarīšu”. Jāzina, pie kā vērsties pēc palīdzības.
Kas jums pašam ir vissvarīgākais Valmieras filiāles vadībā?
Neprasīt no citiem vairāk, nekā esmu gatavs pats darīt. Nedrīkstu lūgt šoferim pārkāpt ātrumu, lai ātrāk piegādātu preci, ja pats to nedarītu. Jārāda piemērs – jābūt precīzam, atbildīgam, klātesošam. Tikai tad kolēģi pieņem un seko.
Dekāde aiz muguras, bet darbs turpinās. Ko novēlēsiet saviem Valmieras kolēģiem šajā jubilejas gadā?
Ko es varu novēlēt - turpināt tikpat cītīgi strādāt, būt tikpat atraktīviem, kādi esam bijuši visus šos gadus, un nevienā brīdī nenolaist rokas – ne darbā, ne brīvajā laikā, ne savā dzīvē.
