Kā izvairīties no DTV

Dažreiz kādu laiku pēc bremžu kluču un disku nomaiņas klients atgriežas ar sūdzību par mešanos bremzēšanas laikā. Deformējušies diski? Ne vienmēr: tas var būt DTV. Tā ir nepatīkama un pat potenciāli bīstama parādība, tomēr vienkāršu ieteikumu izpilde būtiski palielina izredzes no tās izvairīties.

DTV atšifrējams kā “disc thickness variation” – diska biezuma atšķirības: proti, dažviet disks ir biezāks, bet citviet – plānāks. DTV simptomi līdzīgi tiem, kas rodas diska deformācijas izraisītas aksiālas mešanas dēļ: pulsācija uz stūres rata vai bremžu pedāļa bremzējot. Tiek uzskatīts, ka starpība starp pašu plānāko un biezāko bremžu diska daļu nedrīkst pārsniegt 0,015 mm vērtības, bet jutīgas šasijas gadījumā – 0,008 mm. Šādā gadījumā mešanās parasti nav jūtama.

Jautājums: vai ceturtdaļa milimetra ir daudz? Un puse milimetra? Ja runa ir par atšķirīgu diska biezumu dažādās vietās, tad tas ir ļoti daudz: ar tādiem lielumiem mešanās jau būs jūtama. Jo atšķirība kļūs lielāka, jo stiprāk jūtama mešanās bremzējot. No kurienes rodas šī atšķirība? Divi visbiežāk sastopamie iemesli ir nepareiza uzstādīšana un piestrādes trūkums.

Uzstādīšana

Uzstādot jaunus diskus, vienmēr ieteicams rūpīgi notīrīt rumbas virsmu, pie kuras bremžu disks piekļaujas. Netīrumu daļiņas, kuru diametrs ir tikai 0,05 mm, un nevienmērīga plakņu piekļaušanās var izraisīt jau 0,1 mm lielu mešanos diska berzes virsmas zonā, kas ir tuvu pieļaujamajai robežai. Protams, ka lielāku daļiņu klātbūtne uz rumbas virsmas var izraisīt jūtamu mešanos bremzēšanas laikā. Mešanās izraisa diskomfortu, taču tas nav ļaunākais.

Disks, kas nav uzstādīts koaksiāli diska rotācijas plaknei, vienkāršoti runājot, zvalstās kā deformēts velosipēda ritenis ar “astotnieku”. Šāds disks pat nebremzējot var pieskarties bremžu klučiem un noteiktās vietās nodilt. Pēc dažiem tūkstošiem kilometru diskam jau ir ievērojama biezumu starpība, un jau būs par vēlu, pat ja to noņemtu un notīrītu rumbas virsmu: ar šādu disku nav iespējams novērst mešanos, proti – vienīgais risinājums ir nomaiņa.

Piestrāde

Vēl viens vienkāršs un sen zināms ieteikums, ko diemžēl ne vienmēr ievēro: pēc jaunu kluču un disku uzstādīšanas vēlams vismaz 200–300 km nobraukt mierīgā režīmā, izvairoties no straujas bremzēšanas un ABS nostrādes, īpaši ar neiesildītām bremzēm.

Minētie 200–300 kilometri, vienmērīgi bremzējot, ir nepieciešami, lai kluči un diski viens pie otra piestrādātos. Šādas piestrādes laikā (un ne tikai) kluču materiāla daļa it kā tiek pārnesta uz diska virsmu. Intensīvi lietojot nepiestrādātus klučus un diskus, materiāls uzklājas nevienmērīgi. Tur, kur materiāla ticis vairāk, disks kļūst nedaudz plānāks. Rodas paaugstinātas berzes zonas, un temperatūra tur, protams, arī ir augstāka. Sasniedzot 650 °C, notiek šo zonu cementācija – tās kļūst cietākas. Rezultāts – nevienmērīgs disku nodilums un progresējoša mešanās bremzējot.

Rezumējot

DTV nav tikai diskomforts. Iepriekš tika minēts, ka šī parādība ir saistīta ar potenciālu bīstamību. Kāda tā ir? Lieta tāda, ka bremzēšanas radīta mešanās neizbēgami izraisa temperatūras paaugstināšanos, bet bremžu pārkaršana – tas vienmēr ir diezgan slikti. Labākajā gadījumā tas nozīmē veiktspējas samazināšanos, bet sliktākajā gadījumā pārkaršana var izraisīt bremžu disku saplaisāšanu. Starp citu, vēl vienas negatīvas DTV un citu faktoru izraisītas mešanās sekas – rumbas gultņu resursa samazināšanās.

Protams, ka DTV nav vienīgais mešanās cēlonis bremzēšanas laikā. Uzņēmuma “TMD Friction”, kam pieder zīmols “Textar”, speciālisti savos mācību materiālos detalizēti pastāsta, no kā rodas mešanās, bet galvenais – kā no tās izvairīties. Tīmekļa vietnē textar.com ir pieejamas saites uz informatīvajiem biļeteniem, mācību videomateriāliem un tiešsaistes katalogu, kura sortiments sedz ne mazāk kā 97% Eiropas automobiļu parka.

Šī groteskā shēma uzskatāmi parāda, kāpēc pirms bremžu disku uzstādīšanas ir svarīgi rūpīgi notīrīt rumbu virsmu, pie kā pieguļ diski. Pat parastu smilšu graudiņu iekļūšana starp disku un rumbas virsmu var izraisīt to, ka disks netiks uzstādīts koaksāli ar rotācijas asi, kā rezultātā tas sāks saskarties ar klučiem pat nesabremzētā stāvoklī, šādas saskares vietās nodilstot.

DTV izraisītas mešanās bremzēšanas laikā dēļ notiek pārkaršana, kas nozīmē ne tikai veiktspējas samazināšanās risku, bet arī spēj izraisīt bremžu disku plaisāšanu. Starp citu, jo plānāks disks, jo vairāk tas ir tendēts saplaisāt samazinātās siltumietilpības dēļ.